Par klubu

Patiešām liela mūsu dzīves daļa, kuru dzīvojot, mēs gan rodam sev jaunus draugus un paziņas, gan sargājam un lolojam savu veco, jau dzīvē pārbaudīto draugu attiecības. Uzskatu, ka tieši šo savstarpējo attiecību dēļ ir vērts dzīvot šo tik aizraujošo, interesanto un piedzīvojumiem pilno baikera dzīvi.

Tā kā ikvienam no mums personīgajās dzīvēs pirmajā vietā ir mūsu gimenes, otrajā darbs, bet trešajā vietā motociklistu kustība, vai tā sauktā mūsu atpūta, pēc šādām prioritātēm ikvienam motociklistam arī jāveido motoklubu un motociklistu dzīves mūsu klubos. Atpūšoties kopējā kluba biedru lokā, protams, jāciena arī citu mums līdzīgu klubu biedrus un viņu motoklubu dzīvi. 

Var gadīties, ka dažu baikeru dzīvi Dievi iekārto tā, ka motokustība kļūst tiem par vienotu veselumu – gan ģimeni, darbu, gan atpūtu. Tad par to (tas ir mans personīgais viedoklis), ir tikai jāpriecājas, ja šīs trīs lietas savienojas vienā - personīgajā motociklista dzīvē. Tādu baikeru dzīve, protams, atšķiras no citām, bet viņa vienalga ir pa savam skaista un patīkama ikvienam, kurš tādu dzīvo. Ziedojot sevi šādai dzīvei, tu nevari no citiem prasīt vairāk, kā tu to ikdienā prasi pats no sevis, ko vari izdarīt un arī dari pats. 

Mūsu, baikeru dzīve ir svēta ar saviem likumiem gan klubos, gan motokustībā kā tādā. Viss, kas notiek ārpus mūsu motociklistu dzīvēm, ir pavisam kas cits, tur valda citi cilvēces likumi, un tas ir normāli. Arī motokustības un motoklubu likumi ir cilvēcīgi, jo tieši cilvēciskums ir jebkura baikera un nopietna motokluba pamats. Cienot un ievērojot šos likumus, tu dari galveno: saglabā un pilnveido sevi, savu motoklubu un tā kolektīvu.

Ja motociklists ir īsts un nemākslots cilvēks, tad viņu nevar salauzt nekādas grūtības, pat ja viņš izies caur elli. Viņš paliks tikai stiprāks un noderīgāks savam motoklubam. Viss, kas mūs mēģina liekt un lauzt, padara mūs tikai stiprākus gan fiziski, gan morāli. Es attiecinu to tikai uz tiem baikieriem, kuri savās dvēselēs ir tīri, gan pret sevi un savu dzīvi, gan pret saviem motoklubu biedriem. Agri vai vēlu mūsu dzīvēs atklājas viss, tāpat kā jebkura balva sagaida savu uzvarētāju.
Un kā jūs saprotat, tikai ar tīru sirdi rūpējoties par savu tuvāko brāli, nonākušu grūtībās, negaidot pateicību par labi izdarītu darbu, jūs saņemat atpakaļ tikpat tīru un sirsnīgu attieksmi paši pret sevi. Tikai šādā veidā mēs pilnveidojam sevi, savu dzīvi un motokustību kopumā.